Kā izpaužas vajāšana

Vajāšana var izpausties kā:

  • regulāra upura izsekošana ierastajās ikdienas gaitās (piemēram, ceļā no mājām uz darba vietu, mācību iestādi, veikalu, citām vietām , kuras upuris mēdz regulāri apmeklēt)
  • regulāra, uzmācīga un biedējoša kontaktēšanās ar upuri – ar telefona, īsziņu, e-pasta starpniecību. Bieži tiek sūtītas īsziņas vai zvanīts vēlu vakarā un pa nakti
  • regulāra dažādu apmēru bojājumu nodarīšana upura īpašumam (piemēram, automašīnas bojāšana, dzīvokļa durvju bojāšana, stiklu izsišana, mājdzīvnieku kropļošana vai nogalināšana, dzīves vietas izdemolēšana)
  • uzmācīga dažādu dāvanu pasniegšana upurim (piemēram, regulāra ziedu nosūtīšana, „mīlestības” vēstuļu nosūtīšana, dāvanu atstāšana pie upura mājvietas durvīm)
  • regulāra aizskarošu, biedējošu un divdomīgu komentāru izteikšana par upuri interneta vidē (piemēram, interneta sociālajos portālos draugiem.lv, Facebook u.c.)
  • upura radinieku, draugu un darba kolēģu regulāra un sistemātiska ietekmēšana – stāstot par upuri nepatiesas un apmelojošas ziņas, vai cenšoties pārliecināt, cik vajātājam ir svarīgas attiecības ar upuri, cik ļoti viņš viņu „mīl”
  • draudi upurim, ka var ciest pats upuris, viņa bērni, tuvinieki un draugi;
  • kopīgo bērnu iesaistīšana un „uzpirkšana” ar dāvanām un solījumiem, lai tie mēģinātu ietekmēt upura uzvedību, visbiežāk, lai upuris atjaunotu kopdzīvi ar varmāku.

Vajāšana ir viens no vardarbības veidiem un ir ļoti izplatīts vardarbīgās partnerattiecībās – starp laulātajiem vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošām personām, kā arī starp bijušajiem partneriem.

Vardarbība partnerattiecībās ir raksturojama kā varas attiecību sistēma – varmāka ir tas, kurš kontrolē upuri un varmākam ir ļoti svarīgi apzināties un sajust varu pār upuri. Šī sistēma sāk jukt tajā brīdī, kad upuris sāk pretoties pakļaušanai un cenšas izbeigt vardarbīgās attiecības. Tad varmāka, sajūtot savu varas pozīciju apdraudējumu, palielina kontroli pār upuri – kļūstot arvien agresīvāks, uzstājīgāks un rafinētāks ar vienu mērķi – atjaunot un nostiprināt savu kontroli pār upuri.

Īpaši asa savas varas zaudējuma apziņa varmākam iestājas tad, kad upuris izbeidz attiecības ar varmāku un kad upuris aiziet dzīvot citur. Līdz ar to bieži varmākas pēc kopdzīves pārtraukšanas ar upuri kā vienu no efektīvākajiem upura ietekmēšanas, pakļaušanas veidiem izvēlas vajāšanu – ar mērķi iebiedēt, kontrolēt un panākt, lai upuri atjauno kopdzīvi ar varmāku, dažreiz arī tikai, lai atriebtos upurim par to, ka tika izbeigtas attiecības. Bieži tā arī notiek – upuri, neizturot spriedzi, ko rada vajāšana, atgriežas pie varmākām, bet tad jau izraušanās no šīm vardarbīgajām attiecībām būs grūtāka, jo varmāka darīs visu, lai neatkārtotos situācija, kad upuris aiziet no viņa.

Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākam ir ļoti daudz informācijas par upuri – upura ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta, radinieki, upura vājās vietas utt., kas vajāšanas procesu padara īpaši „ērtu”.