Projekta "Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē" ietvaros sadarbībā ar Latvijas Televīziju, JURK – Juridiskās palīdzības centrs sievietēm (Norvēģija, Oslo) un FOKUS - Forums sievietēm un attīstībai (Norvēģija, Oslo) tapusi dokumentālā filma „SIEVAS”.
 

Filmas galvenās varones, Ingūna, Inese un Māra, - pēc saviem raksturiem un sociālās izcelsmes ir ļoti atšķirīgas, bet viņas vieno pārdzīvotā vardarbība ģimenē no savu vīru vai partneru puses. Ingūna, Inese un Māra stāsta par savu dzīvi un par vienu no būtiskākajiem lēmumiem savā dzīvē – pārtraukt kopdzīvi ar varmāku, aizstāvēt savas tiesības un sākt jaunu dzīvi. Filmas galveno varoņu dzīves stāti ir apliecinājums tām daudzajām sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē, ka ir iespējama dzīve bez vardarbības – bet izvēle ir pašu sieviešu rokās.

Idejas autores: Lauma Bite, Linda Svilāne
Režisore: Kristīne Želve
Garums: 53 minūtes

Filma tiks demonstrētakinoteātrī K-SUNS, Rīgā, Elizabetes ielā 83/85 (Berga Bazārā) no šī gada 26.novembra līdz 2.decembrim, plkst. 17.00.
IEEJA BEZ MAKSAS.

Filmas informatīvais atbalstītājs -

Filma tiks izdota arī DVD formātā, tā ir tulkota angļu un krievu valodās.

Kontaktinformācija:
Juris Dilba
Projekta "Juridiskā palīdzība sievietēm,
kuras cieš no vardarbības ģimenē"
koordinators
Tel. 67388184, 28300115

Rīgā, 2006. gada 04. decembrī.
Atklāta vēstule

Adresēta: Valsts prezidentei, Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam, Iekšlietu,Tieslietu ministram, Labklājības ministrei, Bērnu un ģimenes lietu ministram, Augstākās tiesas Senātam, Valsts policijas priekšniekam, Ģenerālprokuroram

1999. gadā Apvienoto Nāciju (turpmāk – ANO) Ģenerālā Asambleja ar rezolūciju Nr. 54/134 pasludināja 25. novembri par Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai, aicinot valdības, starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas rīkot pasākumus un kampaņas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vardarbības pret sievieti problēmai. Ar 25. novembri iesākas arī Starptautiskā 16 dienu Kampaņa pret uz dzimumu balstīto vardarbību, kas beidzas 10. decembrī Starptautiskajā cilvēktiesību dienā.

Saskaņā ar Deklarāciju par vardarbības izskaušanu pret sievietēm, vardarbība pret sievieti ir jebkurš pret šo dzimumu vērsts vardarbības akts, kura nodoms vai sekas ir fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura kaitējums vai ciešanas, ietverot šādu aktu izdarīšanas draudus, brīvības atņemšanu, vienalga, vai tas notiek publiskajā vai privātajā dzīvē. Latvija, ratificējot ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ir apņēmusies veikt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu sieviešu diskrimināciju no jebkuras personas, organizācijas vai uzņēmuma puses. ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (turpmāk – Komiteja) ir pieņēmusi Vispārējo rekomendāciju Nr. 19, kurā definēta vardarbība ģimenē pret sievieti, kā arī tieši noteikts, ka vardarbība ģimenē ir uzskatāma par Konvencijas 1.pantā ietvertās vispārīgās diskriminācijas pret sievieti, viena no diskriminācijas formām. Rekomendācijā norādīts, ka šis diskriminācijas veids ir uzskatāms par tādu, kas nopietni kavē sieviešu iespējas izmantot tiesības un brīvības uz vienlīdzīgiem pamatiem ar vīriešiem un ir viens no elementiem „tradicionālajā attieksmē”, kur sieviete tiek pakļauta vīrietim un pastāv stereotipiskas dzimumu lomas, kur dažādi aizspriedumi un paražas attaisno uz dzimumu balstītu vardarbību kā sievietes aizsardzības vai kontroles formu. Komiteja secinājusi, ka vardarbība ģimenē, t.i. sievietes fiziskās un garīgās integritātes graušana, rada tiešu un konkrētu efektu – sievietei tiek atņemtas iespējas uz savu cilvēktiesību vienādu baudīšanu ar vīriešiem. Vardarbība apdraud sievietes veselību un vājina sievietes iespējas piedalīties ģimenes un sabiedriskajā dzīvē, skatoties no dzimumu vienlīdzības perspektīvas. Vardarbība palīdz sievietes noturēt pakļautā pozīcijā, kā arī zemākā politiskajā aktivitātē, zemākās izglītības, prasmju un darba iespējās.

Uzskatām, ka Latvijā vardarbības pret sievieti izskaušanai netiek veltīta pietiekama uzmanība no valsts puses, īpaši cietušo aizsardzības jomā. Pēc aktīvas nevalstiskā sektora prasības Kriminālprocesa likumā tika iekļauts drošības līdzeklis aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, kā arī noteikts, ka vardarbības ģimenē gadījumos, kad nodarīti viegli miesas bojājumi publiskās apsūdzības kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, un cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums šādos kriminālprocesos nav pieļaujams. Tomēr drošības līdzekļa aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai pamatmērķis nav vis cietušā aizsardzība, bet kriminālprocesuālās kārtības ievērošana. Bez tam, ģimenes vardarbības gadījumos procesa virzītāji šo drošības līdzekli piemēro ļoti reti, visbiežāk prettiesiski aizbildinoties ar nesadalītu laulāto kopmantu, varmākas dzīvesvietas deklarācijas ierakstu sievietei piederošā dzīvoklī vai varmākas neierobežotās saskarsmes tiesības ar savu bērnu no cietušās sievietes. Savukārt, kad vardarbīgajam vīrietim ir piemērots sods, sievietei vairs nav tiesību prasīt arī aizliegumu tuvoties, jo tas tiek piemērots tikai kriminālprocesa ietvaros. Kaut arī saskaņā ar Kriminālprocesa likumu vardarbības ģimenē gadījumos ir publiskās apsūdzības process, praksē joprojām sastopami gadījumi, kad policija atsakās uzsākt kriminālprocesu, norādot, ka vardarbība ģimenē ir vai nu privātās apsūdzības lieta, vai civiltiesisks strīds, un ka cietušajai personai pašai jāvēršas tiesā. Vēl jo vairāk, daudzas sievietes, kas vērsušās pēc palīdzības ģimenes atbalsta un krīzes centros, ir informējušas, ka policija viņas pat centusies atrunāt no iesnieguma rakstīšanas par notikušo vardarbību.

Vēršam uzmanību uz to, ka Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2002. gada 30. aprīļa rekomendācijas „Sieviešu aizsardzība no vardarbības” 58. panta (b) punktā ietverta prasība visām dalībvalstīm noteikt aizsardzības orderi ar mērķi aizsargāt cietušās, aizliedzot vardarbīgajai personai kontaktēties ar cietušo jebkādā veidā, tuvoties cietušajai, kā arī dzīvot vai atrasties konkrēti noteiktās vietās, t.sk. policijai jābūt pilnvarotai nekavējoties izlikt vardarbīgo personu no mitekļa, neatkarīgi no īpašumtiesību piederības, lai aizsargātu cietušo, un tai nebūtu jāpārcieš mājas pamešanas trauma.

Eiropas Padomes Parlamentārās Asambleja savā nesenajā Rezolūcijā Nr. 1512 (2006) „Parlamenti vienoti vardarbības ģimenē pret sievietēm apkarošanā”, ietvērusi aicinājumu visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un to parlamentiem: organizēt parlamentāro dienu 2006. gada 24. novembrī vardarbības pret sievieti ģimenē apkarošanai, akcentējot tieši vardarbību ģimenē kā centrālo problēmu šī gada Starptautiskajā dienā vardarbības pret sievietēm izskaušanai; mudināt parlamenta locekļus individuāli un publiski iestāties par vardarbības ģimenē apkarošanu ikreiz, kad viņiem ir tāda iespēja, organizēt publiskas un parlamentāras debates, kas nosoda vardarbību ģimenē un nodrošināt iespēju parlamenta sēdēs izskatīt esošo normatīvo aktu efektivitāti un citu pasākumu pietiekamību vardarbības ģimenē jomā. Rezolūcijā norādīts arī, ka dalībvalstīm ir jāveic attiecīgie pasākumi finanšu līdzekļu atvēlēšanā vardarbības ģimenē izskaušanā, kā arī jāpieņem nacionālie plāni vardarbības pret sievieti izskaušanai, kā arī jāstrādā pie attiecīgiem likuma grozījumiem, t.sk. normas, kas nodrošina vardarbīgā vīrieša izlikšanu no ģimenes kopīgā mājokļa, kā arī jānodrošina, ka spēkā esošie likumi tiek efektīvi piemēroti. Izsakām nožēlu, ka Latvijas valstī šis aicinājums netiek ievērots, vēl jo vairāk, aicinājumam netika pievērsta nekāda redzama uzmanība no Saeimas un valdības puses.

Latvijai nav valsts mēroga koncepcijas un programmas vardarbības ģimenē izskaušanai, un trūkst starptautiskajām cilvēktiesībām atbilstošas vardarbības ģimenē definīcijas, kā to pieprasa starptautiskie dokumenti. Visbiežāk ar vardarbību ģimenē tiek saprasta vardarbība pret bērniem. Tāpat trūkst nacionāla mēroga statistikas par vardarbību ģimenē, un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki bieži ir nepietiekoši izglītoti par vardarbību pret sievieti ģimenē, kā rezultātā sievietēm izrauties no vardarbības cikla ir daudz grūtāk.

Saskaņā ar Eiropas Padomes statistiku, viena no četrām sievietēm savā mūžā ir cietusi no vardarbības ģimenē, un 6-10% sieviešu cieš no vardarbības ģimenē katru gadu, un vardarbība ģimenē ir biežākais nāves un invaliditātes cēlonis visām sievietēm vecumā no 16 līdz 44 gadiem. Atbilstoši Rīgas pašvaldības policijas 2005. gada pārskatam, vardarbība ģimenē ieņem pirmo vietu gan pēc izsaukumu dežūrdaļā (16,4 %), gan iesniegumu (15,2 %) skaita.

Vardarbība ģimenē atstāj būtiskas sekas ne tikai cietušajām sievietēm, bet arī ģimenē augošajiem bērniem, kuri vardarbību iemācās kā uzvedības modeli un risinājumu. Turklāt neviens nevar paredzēt, kura vardarbības epizode sievietei var izrādīties pēdējā un liktenīgā, tāpēc palīdzība ir jāsniedz nekavējoties. Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, bet tiesiskā valstī cilvēkam ir augstākā vērtība, tāpēc palīdzības sniegšana vardarbības ģimenē gadījumos nav atliekama par labu zādzību vai slepkavību izmeklēšanai.

Ņemot vērā minēto, aicinām adresētajām valsts institūcijām un amatpersonām vardarbības izskaušanu pret sievietēm ģimenē noteikt par sava darba prioritāti, nekavējoties ķeroties pie attiecīgu likumu grozījumu, koncepciju un programmu izstrādāšanas, kā arī izglītot tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekus par vardarbību pret sievieti ģimenē.

Biedrība „Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība”
Krīzes Grūtniecības Centrs
Sociālo pakalpojumu aģentūra „Ģimenes krīzes centrs”
Sabiedriska organizācija „Lauku sieviete pret vardarbību”
Bauskas pilsētas domes rehabilitācijas centrs „Ābele”
Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs
Biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””
Biedrība „Skalbes”
Sociālās aprūpes un krīzes centrs mātēm un bērniem "Māras Centrs"
Talsu sieviešu un bērnu krīzes centrs
Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem „Paspārne”

2006. gada 04. decembrī Resursu centrā sievietē „Marta” projekta „Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē” ietvaros viesojās 12 ģimenes atbalsta un krīzes centri: Bauskas pilsētas domes Rehabilitācijas centrs „Ābele”, biedrība „Lauku sievietes pret vardarbību”, ģimenes krīzes centrs „Mīlgrāvis”, Siguldas novada Ģimenes atbalsta centrs, krīzes centrs „Skalbes”, „Talsu sieviešu un bērnu krīzes centrs”, krīzes centrs ģimenēm ar bērniem „Paspārne” (Ventspils), „Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība”, „Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs”, „Krīzes grūtniecības centrs”, Sociālās aprūpes un krīzes centrs mātēm un bērniem "Māras Centrs". Tikšanās laikā centri vienojās par kopīgu sadarbību ar mērķi apzināt, attīstīt un apvienot organizāciju tīklu, kas sniedz pakalpojumus vardarbības gadījumos ģimenē nolūkā veicināt vardarbības mazināšanu. Kā galvenie sadarbības tīkla uzdevumi plānoti informācijas tīkla izveide, politikas procesu monitorēšana un normatīvo aktu izmaiņu iniciēšana, kopīgu informatīvi – izglītojošu pasākumu organizēšana un sniegto pakalpojumu kvalitātes uzturēšana un attīstīšana. Līdz 2007. gada februāra sākumam tiks izstrādāts nodomu protokols, kas kalpos par sadarbības pamatu konkrētām sadarbības tīkla aktivitātēm.

Tikšanās laikā centri parakstīja kopīgu atklāto vēstuli, kura adresēta augstām valsts amatpersonām. Vēstulē akcentētas galvenās problēmas vardarbības pret sievietēm ģimenē jomā, t.sk. drošības līdzekļa aizlieguma tuvoties noteiktai personai vai vietai nepiemērošana vairumā vardarbības ģimenē gadījumu; prettiesiskā prakse neuzsākt kriminālprocesu, ja sievietei ģimenē nodarīti viegli miesas bojājumi; trūkst valsts mēroga koncepcijas un programmas vardarbības ģimenē izskaušanai, kā arī nacionāla mēroga statistikas par vardarbību ģimenē un starptautiskajām cilvēktiesībām atbilstošas vardarbības ģimenē definīcijas, kā to pieprasa starptautiskie dokumenti; tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki bieži ir nepietiekoši izglītoti par vardarbību pret sievieti ģimenē, kā rezultātā sievietēm izrauties no vardarbības cikla ir daudz grūtāk. Vēstulē ietverts aicinājums adresētajām valsts institūcijām un amatpersonām vardarbības izskaušanu pret sievietēm ģimenē noteikt par sava darba prioritāti, nekavējoties ķeroties pie attiecīgu likumu grozījumu, koncepciju un programmu izstrādāšanas, kā arī izglītot tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekus par vardarbību pret sievieti ģimenē.

Informāciju sagatavoja:
Lauma Bite
Resursu centra sievietēm „Marta”
Projekta „Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē” vadītāja un juriste
Tālr.: +371 28300115, +371 7388184

25. novembris - ANO diena pret vardarbību pret sievieti

1999. gadā ANO Ģenerālā Asambleja ar rezolūciju Nr. 54/134 pasludināja 25. novembri par Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai, aicinot valdības, starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas rīkot pasākumus un kampaņas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vardarbības pret sievieti problēmai. Sieviešu tiesību aktīvisti šo dienu atzīmē jau kopš 1981. gada, un minētais datums izraudzīts, izrādot cieņu Mirabelu māsām, kuras 1960. gada 25. novembrī tika nogalinātas par pretošanos diktatora Rafaela Trujilo režīmam Dominikānā. Ar 25. novembri iesākas arī Starptautiskā 16 dienu Kampaņa pret uz dzimumu balstīto vardarbību, kas beidzas 10. decembrī Starptautiskajā cilvēktiesību dienā.

Resursu centrs sievietēm „Marta” (turpmāk – Marta) no 2006. gada 02. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim realizē projektu „Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē” (turpmāk – Projekts), kura ietvaros sievietes var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, lai pārtrauktu pret sevi vērsto vardarbību no partnera puses. Šajā gadā palīdzību saņēmušas vairāk nekā 150 sievietes (klātienē konsultācijas saņēmušas 132 sievietes). Lai pievērstu sabiedrības un valsts amatpersonu uzmanību, Marta 16 dienu kampaņas ietvaros organizē atklātās vēstules sagatavošanu, kuru parakstīs virkne Latvijas ģimenes atbalsta un krīzes centru, kas sniedz palīdzību no partnera vardarbības cietušajām sievietēm. Savukārt 4. decembrī ģimenes atbalsta un krīzes centri tiksies centrā Marta, lai izstrādātu savstarpējā sadarbības tīkla platformu cīņai pret partnera vardarbību pret sievieti, t. sk. starptautiskajām cilvēktiesībām atbilstošu grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos.

Saskaņā ar Deklarāciju par vardarbības izskaušanu sievietēm, vardarbība pret sievieti ir jebkurš pret šo dzimumu vērsts vardarbības akts, kura nodoms vai sekas ir fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura kaitējums vai ciešanas, ietverot šādu aktu izdarīšanas draudus, brīvības atņemšanu, vienalga vai tas notiek publiskajā vai privātajā dzīvē. Latvija, 1992. gadā ratificējot ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ir apņēmusies veikt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu sieviešu diskrimināciju, t. sk. vardarbības ģimenē formā, no jebkuras personas, organizācijas vai uzņēmuma puses.

Latvijā vardarbības pret sievieti izskaušanai netiek veltīta pietiekama uzmanība no valsts puses, īpaši cietušo aizsardzības jomā. Piemēram, drošības līdzekļa aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai pamatmērķis nav vis cietušā aizsardzība, bet kriminālprocesuālās kārtības ievērošana. Ģimenes vardarbības gadījumos procesa virzītāji šo drošības līdzekli piemēro ļoti reti, visbiežāk aizbildinoties ar nesadalītu laulāto kopmantu, varmākas dzīvesvietas deklarācijas ierakstu sievietei piederošā dzīvoklī vai varmākas neierobežotās saskarsmes tiesības ar savu bērnu no cietušās sievietes. Savukārt, kad vardarbīgajam vīrietim ir piemērots sods, sievietei vairs nav tiesību prasīt arī aizliegumu tuvoties, jo tas tiek piemērots tikai kriminālprocesa ietvaros. Kaut arī saskaņā ar Kriminālprocesa likumu vardarbības ģimenē gadījumos ir publiskās apsūdzības process, t.i. policija uzsāk kriminālprocesu un apsūdzību tiesā uztur prokurors, praksē joprojām sastopami gadījumi, kad policija atsakās uzsākt kriminālprocesu, norādot, ka vardarbība ģimenē ir vai nu privātās apsūdzības lieta, vai civiltiesisks strīds, un ka cietušajai personai pašai jāvēršas tiesā. Vēl jo vairāk, vairākas sievietes, kas vērsušās Martā pēc palīdzības, ir informējušas, ka policija viņas pat centusies atrunāt no iesnieguma rakstīšanas par notikušo vardarbību.

Marta aicina piešķirt lielāku nozīmi vardarbības ģimenē gadījumiem, tā kā vardarbība ģimenē atstāj būtiskas sekas ne tikai cietušajai sievietei, bet arī ģimenē augošajiem bērniem, kuri vardarbību iemācās kā uzvedības modeli un risinājumu. Turklāt neviens nevar paredzēt, kura vardarbības epizode sievietei var izrādīties pēdējā un liktenīgā, tāpēc palīdzība ir jāsniedz nekavējoties. Sievietes, kuras vērsušās pēc palīdzības Martas centrā, bieži stāsta, ka policija, neierodoties uz izsaukumu vai atsakoties pieņemt sievietes iesniegumu, norāda, ka tai ir daudz svarīgākas lietas, piemēram, laupīšanas un slepkavības. Tomēr, ja policija nav sniegusi sievietei palīdzību un pasargājusi viņu no turpmākās vardarbības, tai ir jāuzņemas atbildība par nākamajām vardarbības epizodēm.

Saskaņā ar Eiropas Padomes statistiku, viena no četrām sievietēm savā mūžā ir cietusi no vardarbības ģimenē un 6-10% sieviešu cieš no vardarbības ģimenē katru gadu, un vardarbība ģimenē ir biežākais nāves un invaliditātes cēlonis visām sievietēm vecumā no 16 līdz 44 gadiem. Atbilstoši Rīgas pašvaldības policijas 2005. gada pārskatam, vardarbība ģimenē ieņem pirmo vietu gan pēc izsaukumiem dežūrdaļā (16,4 %), gan iesniegumiem (15,2 %). Nacionāla mēroga statistikas par vardarbības ģimenē apmēriem Latvijā nav, kaut arī šāds pienākums izriet no Latvijai saistošajām starptautisko cilvēktiesību prasībām.

Sīkāku informāciju var saņemt, zvanot pa tālr.: +371 7388184.

SEMINĀRS „KRĪZES UN ATBALSTA CENTRU PALĪDZĪBA SIEVIETĒM, KAS CIETUŠAS NO PARTNERA VARDARBĪBAS”

Projekta „Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē” ietvaros sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju tiek organizēts vienas dienas seminārs “Krīzes un atbalsta centru palīdzība sievietēm, kas cietušas no partnera vardarbības”. Seminārs norisināsies 2006.gada 26.oktobrī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas telpās Basteja bulvārī 14, 4.stāvā no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00. Seminārs ir bez maksas un tā mērķis ir izglītot ģimenes atbalsta un krīzes centra darbiniekus par iespējamo rīcību gadījumos, kad ir konstatētas vardarbības pazīmes ģimenē, kā arī radīt ģimenes atbalsta un krīzes centru savstarpējo sadarbības tīklu un vienoties par sadarbības platformu.

DIENAS KĀRTĪBA

10.45 - 11.00 Reģistrācija.

11.00 – 13.00 psihoterapeite Aiga Abožina, krīžu un psihoterapijas centrs „Taka”: Vardarbība pret sievieti: vardarbības pazīmes, norise, sekas un palīdzības iespējas.

13.00 – 13.30 Kafijas pauze.

13.30 – 15.00 juristi Kristaps Markovskis un Lauma Bite, Resursu centrs sievietēm „Marta”: Kriminālprocess vardarbības ģimenē pret sievieti gadījumos.

15.00 – 15.10 Kafijas pauze.

15.10 – 15.30 Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvis: Ministrijas loma un aktivitātes partnera vardarbības pret sievieti izskaušanā.

15.30 – 17.00 psihoterapeite Nikola Dzina un juriste Lauma Bite, Resursu centrs sievietēm „Marta”: Ģimenes atbalsta un krīzes centru sadarbības tīkla izveide un sadarbības platforma. (šī daļa var ar ieilgt līdz 17:30, ja būs atsaucība un interese no semināra dalībnieku puses )

Sīkāku informāciju par plānoto semināru var saņemt, zvanot pa tālr.: 7388184 vai rakstot uz lauma@marta.lv

Informatīvā akcija Vecrīgā ar atraktīvo „busiņu”

No 22. augusta līdz 26. augustam Rīgā, Kaļķu un Vaļņu ielas krustojumā laikā no 13:00 līdz 21:00 ikviens ir aicināts apmeklēt informatīvu „busiņu” par uz dzimumu balstīto vardarbību pret sievieti.

Tajā tiks sniegta plašāka informācija par vardarbību pret sievieti no partnera puses un cilvēku tirdzniecību, kā arī būs iespēja iesaistīties dažādās interesantās akcijās.

24. augustā laikā no 17:30 līdz 21:00 varēs sīkāk uzzināt par bezmaksas juridisko palīdzību sievietēm, kuras cieš no partnera vardarbības, un pierakstīties uz konsultācijām. Pilna aktivitāšu programma būs pieejama „busiņā” no 22. augusta.