Kriminālprocess (policija, prokuratūra, tiesa)

Policijas pienākums ir savas kompetences ietvaros sniegt palīdzību krīzes situācijās nonākušām vai no vardarbības cietušām personām. Telefona numurs 112, kas pēc tava lūguma savienos ar policijas dežūrdaļu, ir jāatceras un jāizmanto jebkurā mirklī, kad tu tiec pakļauta vai tev ir tikai aizdomas par iespējamo vardarbību.

Sarunās ar policiju noskaidro attiecīgā policijas darbinieka, kas ar tevi sarunājas, vārdu, uzvārdu, darbavietas adresi un tālruņa numuru. Tas tev palīdzēs uzzināt par tavas lietas izmeklēšanas gaitu. Gadījumā, ja slēp savu atrašanās vietu no varmākas, labāk to neizpaud arī policijai, bet kā korespondences adresi labāk uzrādi savu radinieku, draugu vai sava jurista prakses vietu, iepriekš to saskaņojot.

Policijai jāizbrauc uz tavu izsaukumu. Ja dežūrdaļa pēc tava izsaukuma, zvanot caur 112, kur sarunas tiek ierakstītas, neizbrauc, tu vari sūdzēties attiecīgā policijas iecirkņa vadībai. Policijai ir arī jāpieņem tavs iesniegums par notikušo. Iesniegums var būt rakstisks vai mutisks. Pieņemot mutisku iesniegumu, policijas darbinieks pēc tava stāstītā uzrakstīs protokolu, iedos tev to izlasīt un lūgs tevi parakstīt. Rakstisku iesniegumu tu vari uzrakstīt pati mājās vai policijas iecirknī. Obligāti norādi, ja tev vai taviem bērniem nodarīti miesas bojājumi un pieprasi policijas darbiniekam, lai tev izsniedz norīkojumu tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanai. Bez ekspertīzes policija neuzsāks kriminālprocesu par nodarītajiem miesas bojājumiem.

Par jebkura miesas bojājuma nodarīšanu, draudiem izdarīt smagu miesas bojājumu vai nogalināt, izvarošanu, kā arī cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo Krimināllikums paredz kriminālatbildību. Kriminālsoda apmērs ir atkarīgs no tā, cik būtiski ir nodarītie miesas bojājumi. Kārtību, kādā notiek kriminālprocess, regulē Kriminālprocesa likums.

Kriminālprocesa uzsākšana

Visos gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, tiek uzsākts publiskās apsūdzības process, t.i., apsūdzības funkciju valsts vārdā īsteno prokurors. Ja nodarīti viegli miesas bojājumi saistībā ar vardarbību ģimenē, publiskā apsūdzība tiek uzsākta, ja pati cietusī persona vēršas policijā ar savu iesniegumu par notikušo. Policijas pienākums ir sniegt cietušai personai rakstveida atbildi trīs dienu laikā par to, vai kriminālprocess ir uzsākts. Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu 10 dienu laikā var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram.

Aizturēšana

Aizturēšana var tikt piemērota, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un:
• persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tam;
• uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju;
• pie personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas.

Piemēram, policijai ierodoties uz izsaukumu, gadījumos, kad nodarīti miesas bojājumi, kam acīmredzami sekos vismaz īslaicīgi veselības traucējumi, ir tiesības aizturēt personu līdz 48 stundām.

Aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai un apcietināšana

Gadījumos, kad pēc kriminālprocesa uzsākšanas ir pamats uzskatīt, ka varmāka turpinās uzbrukt cietušajai, izvairīsies no izmeklēšanas vai tiesas, Kriminālprocesa likums paredz piemērot drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktai vietai vai personai vai to apcietināt. Šādu līdzekli iespējams piemērot, ja varmāka atzīts par aizdomās turamo vai apsūdzēto.
Aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ierobežojums atrasties attiecīgajai personai tuvāk par lēmumā minēto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu, savukārt aizliegums tuvoties noteiktai vietai ir ierobežojums apmeklēt attiecīgo vietu vai atrasties tai tuvāk par lēmumā minēto attālumu. Gadījumā, ja persona pārkāpj šos noteikumus, tai var piemērot vairāk ierobežojošu drošības līdzekli, piemēram, apcietinājumu (ja par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredzēts brīvības atņemšanas sods). Drošības līdzekli piemēro procesa virzītājs (policijas izmeklētājs vai prokurors) vai tiesnesis, taču cietusī persona var vērsties pie procesa virzītāja vai tiesas ar lūgumu par drošības līdzekļa piemērošanu.

Kompensācija par cietušajai radīto kaitējumu

Ja par vardarbīgo rīcību ir uzsākts kriminālprocess, cietušajai jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju. Minēto pieteikumu cietusī var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Kompensācijas apmērs veidojas no vairākiem elementiem – morālā aizskāruma, fiziskajām ciešanām un mantiskā zaudējuma. Pieteikumam par radītā kaitējuma kompensāciju jābūt pamatotam, tajā norādot vardarbīgās rīcības rezultātā radušos mantiskā zaudējuma apmēru (piemēram, pievienojot čekus un kvītis par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem, nepieciešamajiem transporta izdevumiem u.tml.), noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, vai ir paliekoši sakropļojumi un darbspēju zudums, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskas traumas. Pat ja cietušajai nav radušies mantiski zaudējumi un izdarītajiem miesas bojājumiem nav ilgstoši paliekošas sekas, fiziska vardarbība pret sievieti ir smags tiesību aizskārums, kas jebkurā gadījumā rada tiesības saņemt kompensāciju no varmākas par nodarīto morālo aizskārumu. Galīgo kompensācijas apmēru var noteikt trīs veidos – 1) varmāka brīvprātīgi piekrīt pieteiktajam kompensācijas apmēram; 2) cietusī un varmāka vienojas par kompensācijas apmēru; 3) ja varmāka nepiekrīt kompensācijas apmēram un nav panākta vienošanās ar cietušo, galīgo kompensācijas apmēru nosaka tiesa.